Divu bērnu bojāeja Krustkalnos: advokāte asi kritizē policijas izmeklēšanas kvalitāti

Ģimenes aizstāve Karīna Landmesere preses konferencē norādīja uz būtiskiem trūkumiem Krustkalnos notikušā ugunsgrēka izmeklēšanā. Policija pārmetumus noraida.

Divu bērnu bojāeja Krustkalnos: advokāte asi kritizē policijas izmeklēšanas kvalitāti

Advokāte: "Sajutāmies kā sērijveida slepkavas"

Google News LV — Crime (lv) ziņo, ka trešdien preses konferencē ģimenes aizstāve, advokāte Karīna Landmesere skarbi kritizēja Valsts policijas darbu Ķekavas novada Krustkalnos notikušā ugunsgrēka krimināllietas izmeklēšanā. Ugunsgrēkā bojā gāja divi bērni, savukārt bērnu māte un vēl viens bērns guva traumas. Policija advokātes pārmetumus noraida.

"Mūs kontrolēja un uzraudzīja – sajutāmies kā sērijveida slepkavas," sacīja Landmesere, raksturojot sadarbību ar izmeklētājiem. Viņasprāt, iepazīšanās ar lietas materiāliem Baložu policijā 19. augustā bijusi pazemīga – advokātei nav atļauts nokopēt dokumentus. Viena no darbiniecēm šķirstījusi lietu un ierunājusi diktofonā visu saturu, savukārt advokāte pati pārrakstījusi visu datorā.

Trūkumi izmeklēšanas dokumentācijā

Iepazīstoties ar lietas materiāliem, Landmesere konstatējusi vairākas formālas nepilnības: dokumenti cauršūti bez satura rādītāja, lietas lapas nav numurētas. Otrais sējums noslēdzies nevis ar lēmumu par krimināllietas izbeigšanu, bet ar tehniskās izpētes atzinumu, kurā secināts, ka māja bijusi avārijas stāvoklī.

Landmesere arī norādījusi, ka lietas materiālos nav bijusi neviena Valsts policijas pavēste, kas formāli uzaicinātu lieciniekus uz nopratināšanu. Uz jautājumu par to izmeklētāja atbildējusi: "Mēs čatiņā viņus aicinājām."

Kaimiņienes liecība palika bez atbildes

Uz preses konferenci ieradās arī ģimenes kaimiņiene no degošā nama otrā stāva. Viņa stāstīja, ka iesniegusi pašas uzņemtās fotogrāfijas izmeklēšanai un Valsts policijā rakstījusi iesniegumu, lūdzot atzīt viņu par cietušo, taču atbilde tā arī nav saņemta. Liecību viņa sniegusi vienīgi nelaimes rītā pulksten 6, bet uz atkārtotu nopratināšanu nav aicināta. Mēģinājumi sazināties ar "čatiņā" norādīto policijas kontaktu bijuši neveiksmīgi.

Ekspertīžu rezultāti un neatbildētie jautājumi

Landmesere informēja, ka lietā veiktas divas ekspertīzes — ugunsgrēka ķīmiskā un tehniskā. Vienā no tām norādīts uz "nenormālu darba režīmu elektroiekārtās". Vienlaikus atbilde no "Sadales tīkla" lietas materiālos liecinot, ka pārslodze attiecīgajā vakarā un naktī nenotika un elektrības patēriņš šajā dzīvoklī nekad nav "izgājis ārpus rāmjiem".

Nopratināti divi ugunsdzēsības eksperti, kuri skaidrojuši iespējamos ugunsgrēka izcelsmes apstākļus. Taču izmeklēšana neesot uzdavusi papildu jautājumus par konkrētajiem vadu savienojumiem plītī vai cepeškrāsnī. "Kad mēs jautājām izmeklētājai, kāpēc nav uzdevusi šos svarīgos jautājumus ekspertiem, viņa haotiski šķirstīja lietas materiālus un teica, ka šobrīd nevarot uz to atbildēt," norādīja advokāte.

Ne plīts virsma, ne cepeškrāsns uz ekspertīzi nav nosūtītas, un to atrašanās vieta pašlaik nav zināma. Uz ekspertīzi nosūtīta daļēji apdegusī elektriskā divriņķu plīts, taču ģimenes tēvs Artjoms paskaidroja, ka tā atradusies iepakojumā noliktavas telpā.

Analogs dzīvoklis un vadu savienojumi

Lietas materiālos Landmesere un viņas kolēģis redzējuši fotogrāfijas no dzīvokļa, kas ir analogs cietušās ģimenes īrētajam. Fotogrāfijās redzama cepeškrāsns iekārta ar elektrības vadiem: "Ir divi vadi un tie ir vienkārši salikti kopā un savienojuma vietā aptīti ar melnu izolācijas lenti un iesprausti 220 voltu rozetē," stāstīja advokāte. Izmeklēšanā ne īpašniekam, ne apsaimniekotājiem neesot vaicāts par šāda veida vadu savienošanu un tās iespējamo saistību ar ugunsgrēku.

VUGD pārkāpumi nonākuši izmeklēšanā, taču netiek atzīti

VUGD 17. janvārī veicis ugunsdrošības noteikumu pārbaudi īpašumā Jaunlazdu ielā 5 un konstatējis būtiskus pārkāpumus, kas pārsūtīti Ķekavas pašvaldībai. Landmeseres birojs informāciju pieprasījis gan pašvaldībai, gan VUGD, taču atbildes vēl nav saņemtas. "Izmeklēšana ir saņēmusi būtiskus dokumentus par pārkāpumiem, bet izmeklēšana šos pārkāpumus nekonstatē," uzsvēra juriste.

Māte: "Uguns bija ne tajā stūrī, kur plīts"

Ugunsnelaimē cietusī bērnu māte Tatjana žurnālistiem sacīja, ka viņai ļoti grūti runāt par notikušo. "Mēs pamostamies un viss bija dūmos, bija par vēlu," viņa teica. Tatjana apgalvoja, ka temperatūra bijusi daudz augstāka nekā 68 grādi, ko fiksējis karstuma detektors.

"Es nevarēju atvērt durvis. Tās bija kā pielīmētas no karstuma. Tad man izdevās atvērt pēdējā brīdī (..) uguns bija ne tajā stūrī, kur plīts. Es jau smaku nost. Visi eksperti teica, ka tas ir brīnums, ka es iznācu laukā," atminējās Tatjana. Viņa arī noliedza, ka ugunsgrēks izcēlies virtuvē — liesmas vispirms pārņēmušas dīvānu, kur gulēja vecākā meita.

"Es meitu līdz koridoram iznesu, mēģināju durvis atvērt, atvēru durvis un vairāk neko neatceros. Pēc tam pamodos ātrajos," sacīja māte.

Aicināti augsti amatpersonas

Landmeseres birojs uz preses konferenci uzaicinājis Ministru prezidentu Andri Kulbergu, iekšlietu ministru Jāni Dombravu, kā arī Ģenerālprokuratūras pārstāvi. Policija advokātes paustos pārmetumus par izmeklēšanas kvalitāti noraida.

Source: Google News LV — Crime (lv)

Read this article in English