Valsts policija sāk pārbaudi pret kiberdrošības ekspertu Strazdiņu LVM uzbrukuma lietā

Valsts policija konstatējusi, ka kāda nesaistīta persona nesankcionēti izlikusies par LVM pārstāvi. Kiberdrošības eksperts Elviss Strazdiņš norāda, ka nevar komentēt notiekošo.

Policija komentē kriminālprocesu pret Strazdiņu LVM kiberuzbrukuma ietvaros

Valsts policija ir uzsākusi pārbaudi pret programmatūras inženieri un kiberdrošības ekspertu Elvisu Strazdiņu saistībā ar kriminālprocesu par kiberuzbrukumu "Latvijas valsts mežu" (LVM) infrastruktūrai. Kā ziņo Apollo, policija sociālajos tīklos paziņojusi, ka konstatēta kāda ar notikumu nesaistīta persona, kura patvaļīgi un nesankcionēti izlikusies par LVM pārstāvi — veikusi darbības valsts institūciju vārdā bez jebkādas pilnvaras.

Pats Strazdiņš pirmdienas vakarā platformā "X" ierakstīja: "Esmu ārā. Šī bija gara diena. Diemžēl likums aizliedz stāstīt kaut ko vairāk."

Strazdiņš publiski skaidroja uzbrukuma gaitu

Pagājušās nedēļas beigās Strazdiņš savos sociālajos tīklos un "YouTube" kanālā publiski izklāstīja, kā notika hakeru uzbrukums LVM serveriem. Viņš publiskoja arī saraksti ar kiberuzbrukumu veikušo hakeri, kurš par datu atšifrēšanu pieprasījis 600 000 eiro.

Strazdiņš Latvijas Televīzijas raidījumā "Panorāma" skaidroja, ka hakeris uzbrukumā izmantojis septiņus gadus neatjaunotu programmatūras ievainojamību. "Pati galvenā, ar ko viņš sāka, bija 'GEO', kurā bija divus gadus veca ievainojamība, kurai vajadzēja būt novērstai. Uz viena servera palikusi [vecā versija]. Šis serveris tad arī tika izmantots," sacīja Strazdiņš.

Turklāt viena no izmantotajām ievainojamībām datēta ar 2019. gadu, kas liecina, ka programmatūra septiņus gadus nav atjaunināta. Strazdiņš arī norāda, ka uzbrucējs uz serveriem atstājis ļaunatūru.

Hakeris pieprasījis 0,1% no LVM ieņēmumiem

Strazdiņš personīgi sazinājies ar hakeri un noskaidrojis, ka pieprasītā izpirkuma summa ir 0,1% no LVM kopējiem ieņēmumiem. Saskaņā ar LVM 2025. gada pārskatā pieejamo informāciju pagājušajā gadā LVM kopējie ieņēmumi bija 618,6 miljoni eiro — attiecīgi hakeris pieprasa 618 600 eiro.

Juridiskā ziņā situācija ir neskaidra: Strazdiņš skaidrojis, ka tas formāli neskaitās izspiešana, jo hakeris nav tieši vērsies pie LVM un nav prasījis izpirkuma maksu par nošifrētajiem datiem. Taču citos komunikācijas kanālos, kuros hakeris aprakstījis uzbrukumu, viņš aicinājis ar sevi sazināties. "Viņš ir atstājis arī savu 'Signal' un citu platformu kontaktus. Līdz ar to viņš prasa izpirkumu. Tas ir tas, kā viņš dzīvo," uzsvēra Strazdiņš.

Strazdiņš arī pieļāvis, ka uzbrucējs, kuru interesē nauda, varētu iegūto informāciju mēģināt pārdot Latvijai nelabvēlīgām valstīm.

LVM nemaksās izpirkumu un atjauno sistēmas

LVM aģentūrai LETA paziņojis, ka uzņēmums nekādos apstākļos neplanē maksāt izpirkuma maksu vai ko tamlīdzīgu. LVM arī norādījis, ka visiem failiem, kas glabājas IT sistēmās, esot rezerves kopijas — taču pēc raidījuma "Panorāma" sniegtās informācijas hakeris ir ne tikai nošifrējis visus datus, bet arī izdzēsis rezerves kopijas.

Atbildību par uzbrukumu uzņēmies ārvalstu finansiāli motivēts izspiedējvīrusu jeb "ransomware" grupējums, kiberincidentu novēršanas institūcija Cert.lv informēja aģentūru LETA. Šis grupējums līdzīgas darbības veicis arī pret citu valstu uzņēmumiem un valsts iestādēm.

LVM IT infrastruktūras un attīstības direktors Māris Kuzmins piektdien paziņoja, ka IT komanda pakāpeniski atjauno uzņēmuma iekšējo sistēmu darbību. Daļa sistēmu jau esot pieejamas, turpmāk tiks atjaunotas sistēmas komunikācijai ar partneriem un klientiem, kā arī lietotnēm "LVM GEO" un "Mednis", ko izmanto atpūtnieki, mednieki un meža nozares darbinieki.

Kopš incidenta sākuma drošības apsvērumu dēļ ir atslēgta ārējā IT infrastruktūra — karšu pakalpojumu sistēma "LVM GEO" un medību lietotne "Mednis", kā arī vairākas iekšējās sistēmas.

Cert.lv: iespējams komerciāli motivēts uzbrukums

Cert.lv vadītāja Baiba Kaškina norādījusi, ka notikušais varētu būt komerciāli motivēts uzbrukums. Uzbrucējs savas darbības aprakstījis kādā hakeru forumā, kurā lielījies ar "trofejām", lai gan viņa identitāte nav zināma. Līdzīgā veidā viņš uzbrucis arī citiem uzņēmumiem citviet pasaulē.

LVM ir vērsies Valsts policijā saistībā ar kiberuzbrukumu, un policija ir uzsākusi kriminālprocesu. LVM apgrozījums 2025. gadā bija 604,585 miljoni eiro — par 3,2% vairāk nekā gadu iepriekš —, bet peļņa pieauga par 37,7%, sasniedzot 206,73 miljonus eiro. Uzņēmums reģistrēts 1999. gadā, tā vienīgais īpašnieks ir valsts, bet akciju turētāja — Zemkopības ministrija.

Source: Apollo