Kiberdrošības eksperts Strazdiņš saucams pie atbildības par LVM hakeruzbrukuma izmeklēšanas traucēšanu

Valsts policija konstatējusi, ka kiberdrošības eksperts bez pilnvaras uzdodies par LVM pārstāvi un sarunājies ar hakeri par izpirkuma maksu. Pret viņu sākts kriminālprocess.

Policija ierosina kriminālprocesu pret ekspertu, kurš sarunājies ar LVM hakeri

Valsts policija paziņojusi, ka kiberdrošības eksperts Elviss Strazdiņš bez jebkādas pilnvaras uzdodies par Latvijas valsts mežu (LVM) pārstāvi un nesankcionēti sarunājies ar kibernoziedznieku par datu atšifrēšanas izpirkuma maksu. Kā ziņo jauns.lv, šīs darbības nav saskaņotas ne ar vienu no incidenta risināšanā iesaistītajām iestādēm.

"Persona valsts institūciju vārdā bez jebkādas pilnvaras veica darbības, tostarp saziņu ar kibernoziedznieku, izvēršot sarunu par potenciālu izpirkuma maksu par datu atšifrēšanu," norādīja policija. Pārbaude notiek jau iepriekš uzsāktā kriminālprocesa — par kiberuzbrukumu LVM infrastruktūrai — ietvaros. Neviena persona nav aizturēta.

Policija uzsvērusi, ka nevienai personai nav tiesību patvaļīgi iejaukties izmeklēšanas procesā vai uzdoties par cietušās organizācijas pārstāvi, jo tas var ietekmēt izmeklēšanas gaitu, apgrūtināt pierādījumu iegūšanu vai radīt neatgriezeniskas sekas. Vienlaikus norādīts, ka policija nav atteikusies no palīdzības noziedzīgā nodarījuma atklāšanā, taču šajā lietā neviens pie likumsargiem nav vērsies.

Strazdiņš: "Tā vietā, lai pateiktu man paldies, pret mani uzsākts kriminālprocess"

Strazdiņš par kriminālprocesa uzsākšanu paziņoja mikroblogošanas vietnē "X". "Esmu ārā. Šī bija gara diena. Diemžēl likums aizliedz stāstīt kaut ko vairāk," viņš rakstīja.

Pagājušajā nedēļā eksperts publicēja video, kurā skaidroja, kā uzbrucēji piekļuvuši LVM sistēmām. Pirmā izmantotā ievainojamība bijusi neatjaunināta programmatūra "GeoServer", ko LVM lieto ģeotelpisko datu apstrādei. Lai demonstrētu uzbrukuma mehānismu, Strazdiņš savā mājas serverī uzstādīja identisku programmatūras versiju un atkārtoja uzbrukuma gaitu — pierādot, ka ar īpaši sagatavotu pieprasījumu iespējams ne vien izveidot failus uz servera, bet arī iegūt lietotāju paroļu datni un nosūtīt to uz citu serveri. Daļu paroļu, pēc viņa teiktā, iespējams atšifrēt dažu minūšu laikā.

Video Strazdiņš atklāja arī sarakstes saturu ar hakeri. Kiberuzbrucējs par datu atšifrēšanu un piekļuves atjaunošanu pieprasījis 600 000 eiro — aptuveni 0,1% no LVM apgrozījuma. Hakeris piedāvājis arī "atlaidi": summu samazināt līdz 500 000 eiro, ja maksājums tiktu veikts caur "Monero" platformu. Strazdiņa mēģinājumi vienoties par mazāku summu bijuši nesekmīgi.

Saskaņā ar hakera apgalvojumiem viņa rīcībā nonākuši aptuveni 400 GB datu no LVM iekšējās dokumentu sistēmas, 20 GB datu no četriem "GitLab" serveriem ar programmatūras pirmkodu, kā arī 60 GB datu ar darbinieku e-pasta informāciju. Uz jautājumu par nozagto datu tālāku pārdošanu hakeris atbildējis, ka LVM dati nevienu īpaši neinteresējot.

Sabiedrības reakcija — policija kritizēta

Policijas paziņojums izraisījis negatīvu komentāru virkni. "Paši neko izdarīt nevar, bet kad cilvēks norāda uz neizdarību, kļūdām utt, tad pret viņu ierosina izmeklēšanu," rakstījis viens no komentētājiem. "Pilnīgs sviests. No sākuma policija ierosina krimināllietu un vēlāk sūdzas, ka ar policiju cilvēki negrib sadarboties!!! Vai tā ir normāla attieksme?" vaicājis cits.

LVM: izpirkuma maksu nemaksās, dublējumkopijas saglabātas

LVM jau iepriekš paziņojis, ka uzņēmums nekādos apstākļos nemaksās izpirkuma maksu. Visiem failiem LVM IT sistēmās esot rezerves kopijas. IT infrastruktūras un attīstības direktors Māris Kuzmins paziņojis, ka IT komanda pakāpeniski atjauno iekšējo sistēmu darbību, lai nodrošinātu saimnieciskās darbības nepārtrauktību.

Atbildību par uzbrukumu uzņēmies ārvalstu finansiāli motivēts izspiedējvīrusu jeb "ransomware" grupējums, kas līdzīgas darbības veicis arī pret citu valstu uzņēmumiem un iestādēm, aģentūru LETA informēja kiberincidentu novēršanas institūcijā "Cert.lv".

LVM ir valstij piederošs uzņēmums, kura vienīgais akcionārs ir Latvijas valsts, bet akciju turētāja — Zemkopības ministrija. Uzņēmums reģistrēts 1999. gadā ar pamatkapitālu 525,989 miljoni eiro un apsaimnieko valstij piederošās meža zemes. LVM apgrozījums 2025. gadā sasniedza 604,585 miljonus eiro — par 3,2% vairāk nekā gadu iepriekš —, bet peļņa pieauga par 37,7%, sasniedzot 206,73 miljonus eiro.

Source: Google News LV — Crime (lv)