Uzbrukums ārstam Jēkabpils slimnīcā: aizdomās turētais aizturēts 13. augustā
Jēkabpilī 6. augustā vīrietis uzbruka ārstam uzņemšanas nodaļā un nodarīja miesas bojājumus. Pret 1976. gadā dzimušo aizdomās turēto sākts kriminālprocess.
Jēkabpils slimnīcā uzbrukušais ārstam aizturēts nedēļu pēc incidenta
Google News LV — Crime (lv) ziņo, ka Valsts policija (VP) ir atklājusi jaunas detaļas par uzbrukumu ārstam Jēkabpils reģionālajā slimnīcā augusta sākumā. Konflikts izvērtās pēc tam, kad dežūrārsts atteicās sniegt palīdzību bez policijas klātbūtnes.
6. augustā ap plkst. 21 slimnīcā ieradās divi vīrieši un trīs sievietes, no kurām vienai bija ievainota roka. Personas uzvedās neadekvāti un traucēja iestādes darbu, tādēļ dežūrārsts nolēma nesniegt palīdzību, kamēr nav klāt policija — lai pasargātu sevi un kolēģus. Šis lēmums vienam no vīriešiem izrādījās nepieņemams: viņš uzbruka ārstam un nodarīja miesas bojājumus.
VP identificēja visas iesaistītās personas. Pret 1982. gadā dzimušu sievieti sākti divi administratīvā pārkāpuma procesi — par atrašanos publiskā vietā alkohola reibumā (izelpā konstatēts 1,52 promiles) un par sabiedriskās kārtības traucēšanu. Par pirmā veida pārkāpumu draud brīdinājums vai naudas sods līdz 350 eiro, par otro — brīdinājums vai sods līdz 500 eiro.
Pret 1976. gadā dzimušo vīrieti, kurš uzbruka ārstam, sākts kriminālprocess pēc Krimināllikuma 231. panta otrās daļas par huligānismu, kas saistīts ar miesas bojājumu nodarīšanu. Par šādu nodarījumu paredzēta brīvības atņemšana uz laiku līdz pieciem gadiem, īslaicīga brīvības atņemšana, probācijas uzraudzība, sabiedriskie darbi vai naudas sods.
Aizdomās turētais sākotnēji bija pametis notikuma vietu un izvairījās no policijas. 13. augustā viņš tika aizturēts. Personai piemērots ar brīvības atņemšanu nesaistīts drošības līdzeklis, aizliegums tuvoties ārstam, kā arī aizliegums izbraukt no valsts.
Slimnīcas vadītājs prasa valstiskus drošības standartus
SIA "Jēkabpils reģionālā slimnīca" valdes priekšsēdētājs Ervīns Keišs apstiprināja, ka 6. augustā uzņemšanas nodaļā izveidojās nopietna konfliktsituācija. "Brīdī, kad ārsts uzņemšanas nodaļas telpās centās pacientei sniegt neatliekamo medicīnisko palīdzību, ārstam fiziski uzbruka pacientes līdznācējs. Situācijā iesaistītās personas kopumā uzvedās izteikti uzbudināti un agresīvi, tādēļ bija nepieciešama gan Pašvaldības policijas, gan VP iesaiste," aprakstīja Keišs.
Keišs uzsvēra, ka šāda rīcība pret ārstniecības personu, kura pilda savus profesionālos pienākumus, nav pieņemama nekādos apstākļos. Slimnīcai kā darba devējam ir pienākums nodrošināt drošu darba vidi — ar iekšējās drošības procedūrām, personāla rīcības algoritmiem konfliktsituācijās un operatīvu apsardzes un tiesībsargājošo institūciju iesaisti.
Pēc incidenta slimnīcas vadība aicināja valsti noteikt vienotus un finansētus drošības standartus slimnīcu uzņemšanas nodaļām. "Tomēr, mūsuprāt, šo jautājumu nevar atstāt tikai katras atsevišķas slimnīcas ziņā. Valstiskā līmenī būtu nepieciešams noteikt vienotus un reāli finansētus drošības standartus slimnīcu uzņemšanas nodaļām," komentēja Keišs.
Viņaprāt, standarti varētu ietvert prasības attiecībā uz fizisko apsardzi, videonovērošanu, trauksmes pogām, piekļuves kontroli, drošu telpu plānojumu un ātras policijas iesaistes mehānismiem. Keišs arī norādīja, ka diskutējams ir jautājums par to, vai ārstniecības personām, kuras sniedz neatliekamo palīdzību, nepieciešama pastiprināta tiesiskā aizsardzība pret fiziskiem uzbrukumiem — līdzīgi kā tas noteikts citiem augsta riska apstākļos strādājošiem profesionāļiem.
Finansiālais slogs — papildu izaicinājums
Keišs atzina, ka papildu drošības prasības nozīmē arī papildu izdevumus. "Situācijā, kad slimnīcas vienlaikus saskaras ar ļoti ierobežotiem finanšu resursiem un finansējuma samazinājumu tieši neatliekamās palīdzības un uzņemšanas nodaļu darbības nodrošināšanai, prasīt ārstniecības iestādēm vienām pašām finansēt arvien augstāku drošības līmeni ir ārkārtīgi izaicinoši," komentēja valdes priekšsēdētājs, piebilstot, ka drošības prasībām būtu jāseko atbilstošam finansējumam.
Saskaņā ar "Firmas.lv" datiem slimnīcas apgrozījums 2025. gadā bijis 23 594 591 eiro, peļņa — 1 310 051 eiro. Slimnīcas īpašniece ir Jēkabpils novada pašvaldība.
Source: Google News LV — Crime (lv)